Kādreiz sen atpakaļ, tīņa gadu trakumā, runājot par smēķēšanu man teica, ka, ja no rītiem pamostoties gribas pīpēt, tad zini, ka esi jau pa īstam atkarīgs. Nav ne jausmas vai tajā ir kaut grama patiesības, bet...nez vai tas, ka mīļotā cilvēka, kurš atrodas tālu prom, īpaši pietrūkst no rītiem, nozīmē, ka ir pa īstam?Patiesībā jau nevajag ne smēķēšanas salīdzinājumus, ne nākamos rītus, lai zinātu atbildi. Un man jau tāpat nekad nav īpaši patikuši rīti...un dažreiz ir tik grūti sevi piespiest darīt to, kas jādara, nevis mest visu pie malas un traukties mīļotās virzienā, lai kur viņa būtu...
