Es ticu tam, ka viss notiek tā, kā jānotiek. Visam, kas notiek, ir iemesls. Kādu dienu viss saliksies pa plauktiņiem un iegūs nozīmi kopējā bildē. Manā dzīvē tas ir pierādījies neskaitāmas reizes. Tikai...to, kāds ir tas iemesls un kāpēc viss notiek, var redzēt un saprast tikai vēlāk. Pēc mēnešiem, gadiem..varbūt pat daudziem gadiem. Un tas dažreiz tik ļoti kaitina - zināt, ka iemesls ir, bet nezināt kāds īsti, un kas notiks tālāk.
Pēdējā laikā dzīve ir samežģījusies vairākās jomās..un es nesaprotu, ko tas nozīmē. Ja mēģina tajā saskatīt kaut kādas zīmes par virzienu, kurā jāiet, tad tādas var atrast...tikai pretrunīgas. Un zīmes meklēt jau vispār ir muļķīgi. Bet kā lai nemeklē, ja zini, ka visai tai putrai ir kāds iemesls..?!
Un varētu jau nemeklēt nekādas jēgas un ļauties straumei. Bet ko tad, kad ir jāpieņem pietiekami nozīmīgi lēmumi?! Ja jāizvēlas, pa kuru straumi plūst..?!
Pastāsti man - ko dari tu, kad nezini, kurā virzienā iet?
Zini, visbiežāk - aizbraucu uz mežu. Ja vasara, meklēju ko pārtikai derīgu, ja ziema - tad fotokamerai. Taču pats svarīgākais tajā procesā ir tas, ka izslēdzos no ikdienas domām.
ReplyDeleteVēl - kad viss saiet grīstē un tā jātiek vaļā, tad sēžos pie stūres un ļaujos ceļam... Tas discilpinē, domas strādā tai baltajai līnijai, kas sadala joslas, motora murrāšanai un problēmas kaut kā atkāpjas tālākā plānā. Un tad kaut kā nemanāmi svaru kausi sastājas pa vietām, rodas idejas, risinājumi un atgriezies mājās sakārtojies, savācies!
ja nu galīgi, galīgi, galīgi - tad izslēdzu visus sakarus, ņemu makšķeri un eju sēdēt pie upes. Lai bez zivīm, ka tik ir pludiņš, ko vērot...
Nu, kaut kā tā...
Lai veicas Tev, lai viss sakārtojas!!!
Paldies, vecaisvilks!
DeleteEs parasti uz baltas lapās, vai lielā spoguļa pie sienas, sarakstu visu, kas prātā. Kur esmu, kur gribu būt, ko varu darīt un kur varu iet. Rakstu līdz šķiet, kā viss ielikts vārdos. Tad noguļos uz grīdas un skatos uz uzrakstīto, uzkožu kādu cepumu, varbūt iedzeru vīnu. Tad vienkārši izvēlos, kuru ceļu iet. Un cenšos pārlieku daudz neatskatīties. Atgādinu sev, ka, lai kādu lēmumu esmu pieņēmis, dzīvē viss nostājas savās vietās.
ReplyDeletemīļais nesteidzies, kam jānotiek notiksies!
ReplyDelete