rokustāsti

mana roka tavējai
stāsta šosvētdien rokustāstus
un baro tev kabatas ar kastaņiem

es mīlu tos pirkstus
kas aizliek man matus aiz auss
tos kuros tikko spēlējās vēja elpa

ņirbinošā kļavlapu sniegā
iegrimstam līdz potītēm abi

debesīs virs mums kāds atvēris simtiem būru
un putni lido meklēt sauli

mēs paliekam iestiguši
aizmaldījušies ežu takās

jā un vilnas zeķes
ko uzvelk vismīļākais cilvēks pasaulē man kājās
ir siltākais kas vien var būt šai rudenī

/Kitija Balcare/