Un tagad pastāstiet man, lūdzu, kā lesbietei/gejam Latvijā ir jāuzvedas izejot ārpus sava dzīvokļa sienām? Kas notiks, ja kaislīgi noskūpstīšu savu mīļoto sagaidot lidostā? Un kādas reakcijas var saņemt ejot pa ielu sadodoties rokās ar sava dzimuma pārstāvi un kuri no jums vispār mēģina to darīt?
Nav jau īsti tā, ka es meklētu padomus kā labāk dzīvot skapī, jo pamazām kāpju ārā un negribu tajā dzīvot...un nav jau arī tā, ka es par to visu neko nezinātu un man būtu ļoti bail mēģināt... Bet pēc gada Beļģijā, kur jau nereti biju pilnīgi aizmirsusi, ka būšana ar meiteni ir kaut kas, uz ko varētu šķībi skatīties, un kura Eiropas varavīksnes kartē saņem 10 punktus, kamēr Latvija tikai apaļu nulli, es vairs neesmu pārliecināta, ka zinu kā lietas notiek Latvijā. Un arī mana mīļotā, kas ir beļģiete, jautā, cik daudz un ko drīkstēs Latvijas ielās, veikalos un bāros, kad viņa te ciemosies, lai varētu būt gan pati, gan tomēr justies droši. Brutāls drošības apdraudējums, man šķiet, ir stipri pārspīlēta iespēja, bet es īsti nezinu, ko tieši lai atbild...gribētos teikt, ka var saņemt vien kādu nievājošu piezīmi, bet neesmu pārliecināta, kā patiesībā ir.
Vispār man gribētos, lai tur vai kas, neslēpt vairs neko. Turēt mīļoto pie rokas, nobučot, kad sagribas, un teikt: "iepazīstieties, tā ir mana meitene". Pie un ar draugiem tā arī pamazām daru, nu t.i., iepazīstināt vienmēr nav ar ko, jo meitene ta Beļģijā, bet tas ir cits stāsts un cits ieraksts, taču aizvien vairāk draugiem stāstu un pagaidām saņemu tikai pozitīvas reakcijas. Un brīžiem šķiet, ka man pietiktu drosmes arī visur citur darīt ko sirds kāro, būt nedaudz celmlauzītim un ielikt savu artavu sabiedrības augšanā...un citos brīžos atkal šķiet, ka varbūt nevajag...
...kur ir tas vidusceļš, laikam vienkārši jāsajūt. Un gan jau savu ceļu un vidusceļu atradīšu - pēc sajūtām, situācijām un pirmajiem izmēģinājumiem. Bet labprāt uzzinātu arī Tavu pieredzi - ko, kur un cik daudz tu atļaujies izrādīt?
P.S. - Paldies Rendijai un Agnesei par rakstu žurnālā, pozitīvo atsauksmju stāstu un iedvesmu līdz ar to. :)
man personīgi īsti nepatīk, ja cilvēki publiski skūpstās, neatkarīgi no viņu dzimuma, skaistuma, whatever :| ok, es saprotu kādā klubā deju karstumā u.tml. bet ne uz ielas vai lidostās...
ReplyDeletebet visādi citādi atbalstu absolūtu brīvību & jūtu neslēpšanu. bet tu tāpat nevarēsi no tā izvairīties, jo būsiet abas pieradušas pie beļģijas un jau defaultā būsiet krietni brīvākas ;) dari vien, ko sirds kāro
nu, esmu saskūpstījies lidostā un nekas nenotika. esmu arī saskūpstijies uz rīgas ielām, tiesa gan cilvēku apkārt nebija daudz, un arī nekā nenotika. Labi, bija taurenīši pakrūtē, bet tur jāvaino puisis, ne apkārtējie ;)
ReplyDeletetā kā man škiet, ka viss būs okej, vismaz pa centru vai vecrīgu staigājot. Ja būsiet sadevušās rokās, lielākā daļa gan jau nemaz neiedomāsies, ka esiet pāris (žel, ka tas nestrādā, ja rokās sadodas divi puiši ;) ). Ja sabučosieties, gan jau arī viss būs okej. Parasti jau bailes tos iespējamos scenārijus iekrāso drumākās krāsās, nekā patiesībā vajadzētu būt. Bet nu jā, katrā ziņā uzmanīgi, maskavas ielas rajonā pie skinhedu pulciņa pārlieku nebučojieties, okej? ;) :D
man laikam ir mazliet vieglāk, jo manu meiteni apkārtējie uzskata par puisi, ka patiesībā man nemaz nepatīk. ja esam divatā Rīgā, tad es esmu tieši tā, kas neuzdrīkstas turēt roku vai skūpstīties uz ielas. tomēr kaut kā bail, bet ja esaj mkaut kur kopā ar draugiem, tad gan paliek vienalga par pārējiem. un galu galā, galvenais,ka ģimene atbalsta un arī draugi
ReplyDelete