Aizbraucu ciemos uz tēju un pēc svaigi atvestajiem lauku tomātiem. Apdarīju, kas darāms, vēl kādu stundu paklīdu pa māju kā nepieņemta, galvā atkārtotadam savus pirmos sakāmos teikumus kādus pāris simtus reižu, un tad beidzot saņēmos. "Mammu?! ........."
Jā, es beidzot to izdarīju. Es beidzot pateicu mammai.
Ballīti neuzrīkoja, priecīga nebija. Pārsteigta arī nē. Turpmākās stundas laikā bija augšas un lejas, neizrunātu domu padibenes un neskaidras nākotnes vīzijas. Bija jocīgi. Uzreiz tā cerētā atvieglojuma sajūta ne tuvu nenāca. Mājās braucot pat elpot bija grūti. Visa kopā vienkārši bija mazliet par daudz.
Bet kopumā ņemot gāja labi. Visi dzīvi. Viss kārtībā. Un līdz ar aiznākamo rītu atnāca arī atvieglojuma sajūta. Tāpat arī atkārtota pārliecība, ka tas bija vienīgais pareizais solis.
Tagad atliek tikai ļaut laikam plūst un sakārtot visu pa plauktiņiem. Ļaut viņai pa īstam aprast ar šo domu un nonākt līdz nākamajiem pakāpieniem. Un ļauties pašai saviem nākamajiem pakāpieniem.
Super! Tik jauki, ka viss notika tā, kā uzrakstīji. Man prieks! :-)
ReplyDeleteApsveicu! Priecājos :) Paies vēl dažas dienas, un tā sajūta, ka solis pareizs, kļūs tikai un vienīgi spēcīgāka. Un pagaidām, jā, vajag to atelpas brīdi.
ReplyDeletePaldies jums abiem par labiem vārdiem.
ReplyDeleteBet klau, Neatkarīgais, es joprojām gaidu un nevaru sagaidīt rakstu par tavu vecāku reakciju. Būs kaut kad? :)
zinu, ka solīts makā nekrīt, un uzrakstīt esmu solījis jau labu laiku, bet paskaties rītdien, varbūt būs kas lasāms ;)
ReplyDeletevai, pēc tava bloga laika, šodien ;)
ReplyDeletees ticu, ka atvieglojums ir milzīgs. taču neesmu pārliecināta vai vecāku un bērnu attiecības paliek tās pašas. manā gadījumā, man ir bail, ka vecāki varētu no manis atteikties. tā teikt, kā filmās, kad vecāki paziņo, ka viņu bērns viņiem ir miris.
ReplyDelete@nakts
ReplyDeleteNo skapja nav jānāk laukā, ja ir nedrošības sajūta par dzīvi pēc tam, piemēram, vecāki izliks Tevi ar visām mantām uz ielas! Un Tev nav radu vai draugu, kur varētu palikt. Tev nav savas dzīves vietas. Tad tas nav tā vērts!!!
Bet vecāki var "atteikties" no bērna arī tad, ja tas izdomā studēt citu profesiju, nevis to, kas viņiem prātā. Zinu arī tādus gadījumus. Bet... laiks vienmēr noliek visu savās vietās. Ne tikai filmās!
Ja vēlies aprunāties, vai tev nepieciešams padoms, atraksti uz skapis@skapis.eu.
@nakts @windauboy
ReplyDeletemhmm, visam savs laiks. skapja durvis virini tikai tad, kad esi nostaajusies uz savaam kaajaam.
bet diezgan biezhi ir taa, ka taas bailes liek sadomaaties visvisaadus sliktaakos scenaarijus, kas dziivee nepiepildaas.