Jā, es arī gribu pacepties par skaitīšanos. Ar manu atrašanās laiku prombūtnē vēl pietiek, lai es drīkstētu būt pieskaitāma. [Jeij, prieks, kur tu rodies..heh.] Nebija gan man jācīnās ar to anketu, jo citi mani pieskaitīja..nav gan ne jausmas, ko sarakstīja, bet ne tas ir būtiskākais. Būtiskākais ir tas, ka paskatījos jautājumus, lai saprastu, ko tad par mums grib uzzināt. Sapratu, ka...neko. Pašu minimumu. Es saprotu, ka katrs papildus jautājums maksā naudu un mēs jau tāpat pietiekami nemaksājam nodokļus un bla..bet nerodas arī pārliecība, ka valsts gribētu zināt ko vairāk un arī, ka zinātu, ko tad ar tiem datiem pēc tam iesākt. Noteikti ir vēl citi aspekti par ko runāt un domāt, bet mani uzķēra trīs.
Pats būtiskākais man šķiet vajadzība apzināt un saskaitīt vismaz tos ārzemju latviešus, kas sevi grib Latvijai pieskaitīt arī no ārzemēm. Un es zinu, ka tādu būtu ne mazums - gan studenti ārzemēs, gan Briseles tulki un ierēdņi, gan tālumā aizprecētie, gan trauku mazgātāji un sēņu lasītāji, gan visi pārējie, kas tomēr vēl tic un cer vai zina, ka atgriezīsies. Tie, kas vēl grib piederēt. Bet viņiem neļauj. Nu piederēt jau ļauj, bet zināt par viņiem neko negrib. Jā, jā, zinu, tas noteikts ar likumu un teorētiski viņus kā Latvijas valstspiederīgos pieskaita kādā citā valstī, kamēr runa ir par ES, un info var uzzināt, bet ne jau visi ir ES un ne jau visur visi ir pieskaitīti. Un man šķiet, ka informācija kur, cik un kāpēc viņi(mēs jau, vispār) ir tur, kur ir, būtu vairāk kā noderīga, īpaši ņemot vērā nemitīgo runāšanu par to, ka visi aizbrauc un jādabū atpakaļ.
Otrs jautājums ir par Neatkarīgā jau aprakstīto viendzimuma kopdzīves jautājumu, kur labākajā gadījumā vari norādīt, ka persona ir kopdzīves partneris, kas tikpat labi var arī neko neizteikt. Un kā noprotu, nav arī iespējams pateikt, ka esi oficiāli to cilvēku apprecējis kādā citā valstī. Nu no vienas puses, tā kā Latvijā to visu neatzīst, nav jau brīnums, bet no otras tas man rada sajūtu, ka valsts arī negrib zināt patieso situāciju. Tad taču var gadīties, ka statistika dod ar bomi pa pieri, ka kaut kas šajā jautājumā ir jādara...
Trešā lieta - valodas. Es priecājos, ka ir jautājums par latgaliešu valodu - tas ir mēģinājums apzināt vienu no lietām, kas mums nacionāli ir pietiekami nozīmīga. Bet kur ir svešvalodas? Ok, mājās pārsvarā lietojam latviešu valodu, kāds cits krievu, tas ir būtiski, bet tālāk? Ko mēs vēl varam pateikt? [Lasīt - cik konkurētspējīgi esam? Jo tas jau mazam bērnam skaidrs, ka ar vienu valodu pat Rīgas kafejnīcā grūti darbu dabūt..]
Būtu jau protams arī jauki zināt kaut ko par vidējiem ienākumiem un tēriņiem, kas gan it kā nav tautas skaitīšanas kompetence un tai pat laikā tomēr būtiska informācija par iedzīvotājiem. Protams, tas ir jūtīgs jautājums un super-reālus datus nevarētu dabūt..bet varbūt tas tomēr būtu reālāks dzīves līmeņa rādītājs par to, vai mājās ir vanna vai duša...
Tiem, kas ir pieskaitāmi un vēl nav paspējuši - skaitīšanās internetā pagarināta līdz 12.martam!
Esot jau tā, ka tad, ja pārvācies uz ārzemēm, tev ir jāpiereģistrējas vēstniecībā vai ārlietu ministrijā vai kaut kā tā. Lai valsts zinātu, cik pilsoņu īsti ir izceļojuši un, lai zinātu, cik tautiešiem jāpalīdz, ja svešā zemē notiek kāda dabas kataklizma vai kāda cita nelaime.
ReplyDeleteBet tā problēma ir tāda, ka par to neviens īsti neko nezina, es arī tikai kko esmu dzirējis pa ausu galam. Un tāpēc neesmu nekur piereģistrejies :p
Nu, jā, es tāpat kā tu esmu nedaudz sašutis par to, cik neienteresēta tomēr ir tā mūsu valsts. Te viņi apjautājas arī par tādām lietām kā, piemēram, veselība un par to, vai uz darbu brauc ar autobusu. Jo tad valsts var labāk izplānot, kur būvēt slimnīcas, bet kur - autobusu pieturas ;)
ja jau mēs te cepamies, tad arī es pielikšu pāris sajūtas un domu graudus. Mana valsts par mani un manu labklājību neuztraucas. Valdības vīriem daudz neinteresē manas cilvēktiesības, bet viņiem noteikti interesē vai es maksāju nodokļus un vai es gadījumā neesmu aizmirsusi atmest kaulu arī viņiem, dzīvojot ārzemēs, jo nedod dievs es pelnu vairāk kā man atļauts un to neesmu deklarējusi.
ReplyDeleteEs mīlu savu dzimteni - ezerus, laukus, pļavas, mežus...bet ne valsti. Mans patriotisms izkūpeja pāris gadus atpakaļ un tā kā mana valsts mani negrib un negrib arī par mani neko dzirdēt, es sevi netaisos pieskaitīt. Esmu tūriste, kas atbrauc, pabrīnas un aizbrauc...